Pagājušajā nedēļas nogalē (raksts tapa pirms 14. kārtas spēles pret Riga FC dublieriem) tika aizvadīta pēdējā (13.) kārta Optibet Nākotnes līgas (ONL) pirmajā aplī un turnīra līdere ir FS Jelgava, kurai gandrīz izdevās aizvadīt perfektu apli, savu vienīgo zaudējumu piedzīvojot pēdējā spēlē pret Valmieras dublieriem, iepriekš svinot tikai uzvaras. Taču ne jau jelgavnieku veiksmes un neveiksmes (precīzāk – neveiksme) ir tas, kāpēc esam šeit. Mums interesē cits turnīra dalībnieks un, lai to atrastu ir jāapgriež turnīra tabula teju kājām gaisā. Runa ir par man (ceru arī Jums) tik dārgo Leevon Saldus.
Šķiet, ka tas bija pērn, kad pēc aizvadīta pirmā apļa rakstīju “esam pusceļā uz…” (t.i. vietas saglabāšanu vai izkrišanu). Diemžēl arī šogad esmu spiests rakstīt to pašu. Lai arī pēc slikta sezonas sākuma (7 zaudējumi pēc kārtas) esam uzņēmuši formu un pēdējās 6 spēlēs esam ieguvuši 9 punktus, tas ir par maz, lai neatrastos priekšpēdējā vietā, kas ir izkrišanas zonā. Atgādināšu, ka šajā sezonā 13. un 14. vietas ieguvējas būs spiestas pamest ONL, savukārt, 12. vietas ieguvēja cīnīsies pārspēlēs pret Latvijas 2. līgas 3. vietu. Ne viens, ne otrs variants mums nepatiktu, tāpēc Māra Landmaņa vadītajai komandai būs ko iespringt atlikušajās 13 spēlēs, lai punktus ņemtu ar lielāku regularitāti. Tas, kā mums veicās pašā sezonas sākumā, kad mums nācās aizvadīt 6 izbraukuma spēles pēc kārtas, rakstīju jau iepriekš, tāpēc pie tā vairs neatgriezīšos. Tik cik joprojām uzsvēršu lielā mākslīgā laukuma trūkumu Saldus pilsētā, kas mums liedz ne tikai pienācīgi aizvadīt pirmssezonas posmu, bet arī sagatavoties izbraukuma spēlēm, kuras ir jāaizvada uz mākslīgā seguma. Taču, kā tas ietekmē mūs un mūsu jaunatnes treniņu procesu, ir atsevišķa raksta vērts un šoreiz ne par to, bet kamēr šī būs problēma Saldus futbolam – es turpināšu par to atgādināt. Šajā rakstā par notikumiem sākot no pirmās šīs sezonas mājas spēles, kurā zaudējām Tukums 2000 dublieriem.
Spēle pret Tukums 2000 dublieriem tika ļoti gaidīta. Pirmkārt, jo tobrīd atradāmies pēdējā vietā un tukumnieki bija mūsu tuvākie konkurenti, kuri līdz tam bija spējuši iegūt tikai 1 punktu. Otrkārt, jo tā bija mūsu atgriešanās spēle mājās – Saldus pilsētas stadionā. Apzinājāmies situāciju un to, cik svarīga spēle mūs sagaida, jo iegūtie 3 punkti mums ļautu apsteigt ne tikai Tukuma dublierus, bet arī sezonu vāji sākušo turnīra jaunpienācēju – AFA Olaine. Turpretim no organizatoriskās puses, vēlējāmies kļūt par tā brīža apmeklētāko klubu Latvijā. Diemžēl neizdevās ne viens, ne otrs. Nācās atzīt tukumnieku pārākumu (0:1), bet uz spēli pulcējām (tikai) 267 apmeklētājus, nepieciešamo 570 cilvēku vietā. Protams, varu meklēt un arī atrast atrunas, kāpēc neizdevās ne viens, ne otrs, taču pēc 7 zaudētām spēlēm pēc kārtas es atsakos to darīt.
Taču pēc vistumšākās nakts mēdz sekot visgaišākā diena un arī Saldū saule iemirdzējās (nejaukt, lūdzu, ar Saldus Sauli – līdz tai vēl bija jāpagaida). Nākamajā spēlē uzņēmām viesus no galvaspilsētās – Dinamo Rīga. Vēsturiski, mums tik patīkamais pretinieks arī šoreiz izrādījās pa rokai un izdevās izcīnīt ne tikai sezonas pirmos punktus, bet arī uzvaru (2:0). Atskatoties atpakaļ, ja ne komandas iekšējie lēmumi un tiesneša kļūda, tad mēs būtu pieredzējuši ne tikai pirmo hat-trick mūsu rindās, ONL ietvaros, bet arī pokeru. Taču beigās Hamīdam Jr. nācās samierināties ar diviem vārtu guvumiem. Protams, svarīgākais bija tas, ka svinējām uzvaru, kas deva mums tik ļoti nepieciešamo uzmundrinājumu pēc neveiksmīgā sezonas sākuma. Šī spēle jāizceļ arī ar to, ka tribīnēs izdevās pulcēt 343 apmeklētājus, kas mūsu neilgajā vēsturē ir 3. labākais rādītājs.
LEEVON apmeklētākās spēles:
1. 870 pret Karosta (1:1, 2019)
2. 453 pret Lokomotiv Daugavpils (0:5, 2020)
3. 343 pret Dinamo Rīga (2:0, 2022)
Ap šo laiku kļuva skaidrs, ka mums nāksies atvadīties no viena no mūsu atslēgas spēlētājiem – Viktora Geraskina, kurš bija nolēmis pārcelties ar ģimeni uz Vāciju. Līdz ar to arvien būtiskāka kļuva sastāva pastiprināšana. Par pirmo mūsu šīs sezonas pastiprinājumu kļuva Ralfs Burkāns, kurš Saldū ieradās uz īres tiesībām no FS Jelgava. Līdz Burkāna ONL debijai nebija ilgi jāgaida, jo jau nākamajā spēlē pret JDFS Alberts Ralfs izgāja laukumā. Burkānam bija arī visas iespējas kļūt par mača varoni, gūstot vārtus izbraukumā, taču teicama iespēja tika izšķērdēta un no Upesciema atgriezāmies ar vienu punktu (0:0).
Izcīnītā uzvara un izbraukumā iegūtais punkts mums ļāva ar pacilājumu gaidīt nākamo spēli pret mūsu principiālo pretinieku – FK Smiltene/BJSS. Pēdējo reizi, kad savās mājās tikāmies ar smilteniešiem, mēs svinējām pārliecinošu uzvaru – 4:1. Šoreiz netika gaidīta tik pārliecinoša uzvara, bet beigās sanāca vēl labāk – 4:0. Šī spēle bija īpaša arī ar to, ka tā bija Geraskina atvadu spēle. Beigās tā tomēr neizrādījās patiesība, jo Geraskinu devās laukumā arī 13. kārtā, bet todien par viņa atgriešanos nezināja neviens – arī viņš pats. Līdz ar to varam teikt, ka atvadu spēle izvērtās lieliska ne tikai komandai, bet arī pašam Viktoram individuāli – 2 gūti vārti, 1 rezultatīva piespēle.
Pēc 3 nezaudētu spēļu sērijas, bija pienākusi kārta uzņemt vienu no šīs sezonas favorītiem cīņā par vietu Opribet Virslīgā – Skanstes SK. Sākotnēji šī spēle bija paredzēta Rīgā – Hanzas vidusskolas stadionā, taču mettieši tfu skanstieši nevēlējās spēlēt rudenī, sliktos laikapstākļos uz dabīgā zāliena, tāpēc tika panākta vienošanās, ka abu spēļu norises vietas tiek samainītas ar vietām. Līdz ar to vasarā spēlējām Saldū, bet rudenī dosimies uz Rīgu. Taču laikapstākļi neatbalstīja šādu komandu vienošanos un spēles dienā uzrīkoja kārtīgu ūdens šovu, transformējot Saldus pilsētas stadionu par purvainu pļavu. Ja par spēli, tad jau no paša spēles sākuma Skanste apliecināja savu favorīta statusu, daudz vairāk kontrolējot bumbu un izveidojot vairākas bīstamas situācijas pie mūsu vārtiem, taču vārtus tie nespēja gūt. Viss kļuva daudz interesantāks, kad pēc teju nospēlētas pusstundas Hamīds Jr. varēja izrauties 1 pret 1 ar Skanstes vārtsargu, taču tika nogāzts un viesi palika mazākumā. Otrā puslaika sākumā mums bija teicama iespēja izvirzīties vadībā, taču 11 metru soda sitienu nerealizēja Burkāns. Sausā gan nepalikām, jo nedaudz vēlāk rezultatīvs bija Muižnieks. Taču no mūsu puses, tas bija arī viss. Kaut šķita, ka mūsu autobuss mums būs spējīgs atvest 3 punktus, diemžēl 78. minūtē rupji kļūdījās Grablovskis un rezultāts tika izlīdzināts. Jāatzīst, ka arī 1 punkts mums būtu kā mazs panākums, bet arī to mēs nespējām paņemt, jo pašās spēles beigās ielaidām vēl vienus vārtus. Pēcspēles intervijā Landmanis teica: “Par šo spēli var uzņemt filmu – kā zaudēt uzvarētu spēli”, un grūti viņam nepiekrist.
Jau pirms Skanstes spēles bija zināms, ka Hamīds Jr. pārcelsies uz Lietuvu, kur iepriekš aizvadīja 2 nedēļas ilgu pārbaudes laiku Lietuvas “Nākotnes līgā” jeb 1. līgā, Panevežu Ekranas sastāvā. Tas radīja bažas par mūsu priekšējo līniju. Landmanis gan mierināja, ka Hamīdu Jr. var aizstāt gan Beņislavskis, kurš pamatsastāvā izgāja sezonas pirmajā spēlē, gan Muižnieks, kurš kā uzbrucējs tika iespēlēts pret Smilteni. Taču bažas radīja tas, ka jaunais Beņislavskis, kaut arī zināms kā liels cīnītājs, nespēs pilnvērtīgi aizstāt mūsu rezultatīvāko spēlētāju, jo personīgu apstākļu dēļ nav regulāri piedalījies treniņu procesā, kā arī laukumā redzētais liek domāt, ka Beņislavskim nepiemīt uzbrucējam tik ļoti nepieciešamās asinis uz lūpām. Savukārt, kas attiecas uz Muižnieku, lielākās bažas radīja viņa ātruma dotības. Lai arī kādam to nepatīk atzīt, mums bieži nākas spēlēt kā 2. numuram, līdz ar to ir nepieciešams uzbrucējs, kas veiksmīgi var spēlēt otrajā stāvā, nometot bumbas partneriem un ir spējīgs iespiest gāzi grīdā, kad tas visvairāk ir nepieciešams. Hamīds Jr. gan vēl vienu reizi uzvilka Leevon kreklu, darot to pret Salaspili, tā pat kā Geraskins, taču kā risinājums, kas varētu pastiprināt priekšējo līniju, tika izvēlēts mūsu dublieru uzbrucējs – nigēriešu izcelsmes kanādietis Roberts Ukuta.
Diemžēl pret Skansti mums neizdevās paņemt punktus, bet priekšā bija 2 pēdējās turnīra pirmā apļa spēles, kurās pretī nāca divas ONL jaunpienācējas – AFA Olaine un Salaspils, kas deva cerības uz 6 punktiem. Iepriekšējā kārtā, sezonu vāji iesākusī AFA Olaine bija pastiprinājusies ar 3 Optibet Virslīga spēlētājiem, kuri Olainē ieradās no cita “Salaspils” kluba – Super Nova. Jau savā debijas spēlē AFA Olaine jaunieguvumi sevi spilgti apliecināja un tika izcīnīta pārsteidzoša uzvara (3:1) pār tā brīža skaļāko ONL dalībnieci – Grobiņu/LFS, kura tik tikko no Atbildīgas spēles Latvijas kausa bija izlidinājusi vienu no Optibet Virslīga favorītiem – FK Liepāja. Līdz ar to, lai gan pretī stājās turnīra pēdējā vieta, varējām paredzēt, ka mūs sagaida grūta spēle, kas tā arī bija. Lai gan Burkānam izdevās reabilitēties pēc Skanstes spēles, šoreiz realizējot 11 metru soda sitienu, AFA Olaine izlīdzināja spēli un atlikušajā spēles laikā bija daudz tuvāk, lai svinētu uzvaru. Neizšķirts mājās pret AFA Olaine mums neļāva atrauties no izkrišanas zonas. Savukārt, pēc pēdējās pirmā apļa kārtas mums pat nācās tajā nonākt, jo izbraukumā, pašās spēles beigās, izlaidām uzvaru pret Salaspili, savukārt Tukums 2000 dublieri izbraukumā pieveica Smilteni. Taču esam tikai pusceļā un laiks rādīs, vai mums izdosies saglabāt vietu, vai adios ONL amigos un bonjour, 2. līga!
TABULA (pēc 13 kārtām)
| Komanda | S | U | N | Z | VA | P | |
| 1 | FS JELGAVA | 13 | 12 | 0 | 1 | +32 | 36 |
| 2 | RIGA FC-2 | 13 | 10 | 1 | 2 | +28 | 31 |
| 3 | VALMIERA FC-2/VSS | 13 | 10 | 0 | 3 | +30 | 30 |
| 4 | RFS-2 | 13 | 6 | 3 | 4 | +11 | 21 |
| 5 | GROBIŅAS SC/LFS | 12 | 7 | 0 | 5 | +11 | 21 |
| 6 | SKANSTES SK | 13 | 6 | 3 | 4 | +5 | 21 |
| 7 | JDFS ALBERTS | 14 | 5 | 4 | 5 | +5 | 19 |
| 8 | FK DINAMO RĪGA | 13 | 5 | 3 | 5 | -4 | 18 |
| 9 | FK SALASPILS | 13 | 4 | 2 | 7 | -18 | 14 |
| 10 | RĒZEKNE | 13 | 3 | 2 | 8 | -20 | 11 |
| 11 | FK SMILTENE/BJSS | 13 | 3 | 2 | 8 | -22 | 11 |
| 12 | FK TUKUMS 2000/TSS-2 | 13 | 3 | 1 | 9 | -25 | 10 |
| 13 | LEEVON SALDUS | 13 | 2 | 3 | 8 | -14 | 9 |
| 14 | AFA OLAINE | 13 | 1 | 4 | 8 | -19 | 7 |
Ciņu par vietas saglabāšanu ONL sarežģītāku padara arī tas, ka arvien regulārāk pie punktiem tiek mūsu tiešie konkurenti. Tā, piemēram, AFA Olaine pēdējo 5 spēļu laikā tikai 1 reizi jutusi zaudējuma garšu (0:2 pret līderi FS Jelgava), bet Tukums 2000 dublieri svinējuši 2 uzvaras pēdējo 4 spēļu laikā. Taču nedaudz labāks skats ir tālāk, kur pēdējā laikā ne pārāk pārliecinoši spēlē Rēzekne, savukārt, Smiltene ir ierakusies uz neveiksmju takas, pēdējo 6 spēļu laikā izcīnot 3 punktus ar vārtu attiecību 2:18. Rēzeknes sakarā gan jāmin Galaja faktors, kurš ir atgriezies rēzekniešu rindās un to izdarīja ar hat-trick pret Grobiņu.
Ja runājam par turpmāko cīņu par vietu sadalījumu līgā, noteikti ir jāielūkojas šīs vasaras darījumos, kur snaudis nav neviens. Te gan kārtējo reizi jāmet akmens Latvijas Futbola federācijas dārziņā, jo pāreju lapā ir redzami tikai katra kluba papildinājumi. Līdz ar to, par tiem, kuri katru klubu ir pametuši, varēšu Jūs informēt tikai turpmāko spēļu tiešraidēs, kad analīzi par katru klubu veikšu atsevišķi.
ONL `22 vasaras ienākošie darījumi
FS Jelgava
Valters Gaismiņš (no Valmieras) – pērn un šogad (laikam uz īres tiesībām) spēlēja Smiltenes rindās. Šogad ONL 11 spēlēs 6 vārti.
Agris Glaudāns (no AFA Olaine) – šogad ONL 11 spēles un 2 vārti AFA Olaine sastāvā. Bija kapteinis, kā arī pārstāvējis Latvijas U-vecuma izlases.
Dāvis Mārcis Valmiers (no AFA Olaine) – pabijis Riga FC akadēmijā, 20. gada sezonā Valmiers aizvadīja 5 spēles ONL, FK Auda sastāvā. Šogad AFA Olaine rindās 10 spēles un 1 vārti. Pārstāvējis Latviju U-vecuma izlasēs.
Grobiņa/LFS
Marks Kurtišs (no FK Liepāja) – šogad aizvadījis 4 spēles Optibet Virslīgā, kur kopā, pārstāvot Liepāju un FK Jelgava, aizvadījis vairāk kā 80 spēļu. Pārstāvējis visas U-vecuma izlases.
Kristers Daniels Lībeks (no Tukums 2000) – šogad aizvadījis 11 spēles Optibet Virslīgā. 21 gadu jaunais Lībeks jau iepriekš spēlējis Grobiņā.
JDFS Alberts
Dāvis Indrāns (no Super Nova) – 14. gada Virslīgas čempions šogad aizvadīja 12 spēles Optibet Virslīgā. Kopā, pārstāvot Metta, FK Ventspils, FK Jelgava, Skonto, RFS un jau pieminēto Super Nova, Indrāns Latvijas augstākajā līgā aizvadījis teju 120 spēles. Pārstāvējis Latvijas U-vecuma izlases un Latvijas Nacionālo izlasi. JDFS Alberts rindās spēlēja arī pērn, kad ONL aizvadīja 8 spēles, gūstot 1 vārtus.
Rēzekne
Armans Galajs (no KSZO Ostrowiec, Polija) – 20 gadus jaunais Galajs jau iepriekš spēlēja Rēzeknē. Iepriekšējo 3 sezonu laikā, aizvadot 28 spēles un gūstot 13 vārtus. Pēc nenoturēšanās Polijā, Galajs ir atgriezies ONL un pirmajās 2 spēlēs paguvis apbēdināt pretinieku jau 4 reizes.
Smiltene
Elvis Teremko (no TSV Löhne, Vācija) – Teremko ir ilggadēja Smiltenes futbola vērtība, kurš tagad ir atgriezies mājās no Vācijas.
AFA Olaine
Edgars Brics (no Super Nova) – šogad 17 spēles Optibet Virslīgā. Pērn palīdzēja Super Nova izcīnīt vietu Virslīgā, ONL aizvadot 11 spēles un gūstot 1 vārtus.
Jegors Cīrulis (no Super Nova) – šogad 11 spēles Optibet Virslīgā. Pērn palīdzēja Super Nova izcīnīt vietu Virslīgā, ONL aizvadot 12 spēles un gūstot 2 vārtus.
Ričards Kauliņš (no Super Nova) – šogad 7 spēles Optibet Virslīgā. Pērn palīdzēja Super Nova izcīnīt vietu Virslīgā, ONL aizvadot 6 spēles un gūstot 2 vārtus.
Augstāk redzamo gan var uztvert tikai kā manu konspektu, jo izmaiņas ir visos klubos un vairāk kā esmu minējis. Izvēlējos izcelt tikai tos spēlētājus, kuru CV, manuprāt, varētu ietekmēt klubu sezonas iznākumu. Te gan jāatceras, ka, iespējams, tieši tie, kurus neesmu pieminējis, būs tie, kuri izšķirs notikumus, jo par jaunajiem spēlētājiem ir grūti ievākt informāciju. Kā labu piemēru varu minēt mūsu pašu Burkānu, par kuru ir grūti atrast informāciju, taču laukumā viņš ir kļuvis par stabilu mūsu pamatsastāva spēlētāju, uz kuru liekam lielas cerības atlikušajā sezonas daļā. Tas pats sakāms arī par citu klubu pieteiktajiem leģionāriem, par kuriem runāt var tikai pēc tam, kad tie ir redzēti darbībā. Te kā veiksmīgu piemēru varu izcelt AFA Olaine jaunieguvumu Dezairu Koibu. Mūsu savstarpējā spēlē gvinejietis atstāja labu iespaidu un, domājams, ka viņa spējas labi noderēs olainiešiem cīņā par vietas saglabāšanu. Šeit vēl ir jāmin, ka starptautisko darījumu logs ir ciet un tagad klubi pēc papildspēkiem var lūkoties tikai Latvijas robežās. Sarakstā neesmu minējis arī dublieru komandas, kurām darījumi notiek caur galvenajām komandām.
Ja reiz par darījumiem, tad, protams, ir jāmin izmaiņas mūsu sastāvā. Jau pirmajā sezonas rakstā minēju, ka mūs pameta Daniels Lērme, kurš mūsu krāsās paguva aizvadīt tikai 5 spēles pirms atgriezās Valmierā no kurienes, cik apkārt dzirdēts, ir pārcēlies vai plāno pārcelties uz dzīvi ārzemēs. Nākamais, ar kuru šķīrās mūsu ceļi, bija mūsu ukraiņu leģionārs (SLAVA UKRAINAI!) – Vladislavs Slobodskijs, kurš neizrādījās ONL līmeņa spēlētājs. Neskatoties uz to, Slobodskijs paguva laukumā doties 7 reizes. Protams, vissāpīgāk mēs varētu izjust jau augstāk pieminētos – Geraskinu un Hamīdu Jr.. Geraskins ONL šogad aizvadīja 10 spēles, guva divus vārtus un atdeva 3 rezultatīvas piespēles, bet kopā, nepilna gada laikā, Leevon krāsās aizvadīja 22 spēles, guva 4 vārtus un atdeva 8 rezultatīvas piespēles. Tas, uz šo brīdi, padara viņu par labāko rezultatīvo piespēļu dalītāju Leevon vēsturē. Kā jau augstāk minēju, tad Geraskins ar ģimeni pārvāksies uz dzīvi Vācijā, kur plāno turpināt spēlēt futbolu 4./5. līgā. Turpretim bez kluba un konkrētiem plāniem ir Hamīds Jr.. Šobrīd skaidrs, ka finansiālu apstākļu dēļ viņš nevar turpināt spēlēt Saldū, taču, kur Hamīds turpinās savas karjeras gaitas nezin neviens – varbūt tikai viņam tuvais Allahs. Katrā ziņā, Hamīdam neizdevās noturēties Lietuvā un spēle pret Salaspili bija viņa pēdējā mūsu rindās. Taču vēlreiz – jāatzīst, ka Hamīds mums varētu pietrūkt visvairāk. Šogad ONL Hamīds aizvadīja 11 spēles un guva 3 vārtus, kopā mūsu krāsās aizvadot 20 spēles un gūstot 8 vārtus. Bet nav tā, ka Landmanis ar palīgiem ir sēdējuši rokas klēpi salikuši. Mūsu ģimenē ir arī jaunas sejas un par diviem jau augstāk rakstīju – Ralfs Burkāns pievienojās uz īres tiesībām no FS Jelgava, bet Roberts Ukuta izcīnīja savu vietu caur dublieru komandu. Taču šķietamais džekpots varētu būt kāds cits spēlētājs, kurš ir jau paguvis aizvadīt divas spēles. Tas ir nigērietis Oluwatobiloba Ayomide Adebayo jeb Santos Jr.. Kaut arī pirmajās divās spēlēs Santos Jr. nav izcēlies ar rezultativitātes punktiem, ir redzams, ka šim spēlētājam ir talants kļūt par kaut ko īpašu un būs ļoti aizraujoši sekot līdzi viņa izaugsmei.
Bet ne jau tā pat vien mēs piesaistām jaunus spēlētājus un izdarām sāpīgākus lēmumus nākotnes vārdā. Esam jau iepriekš pauduši un mūsu nostāja ir stingra – mēs radam saturu un spēlējam skatītājiem. Tādēļ mums ir ļoti svarīgas Jūsu domas, kas, pirmajam aplim noslēdzoties, mums lika izveidot balsojumu Instagram stories sadaļā, kur lūdzām Jums noteikt savu ONL pirmā apļa simbolisko Leevon STARTA11. Tad nu, lūk, Jūsu izvēle:
LEEVON simboliskais STARTA11:
| Ikstens | ||||
| Ozols | Bulvītis | Biders | Deaks | |
| Burkāns | Seļickis | Šteins | Kravčenko | Geraskins |
| Hamīds Jr. |
Protams, ja Jūsu izvēlētajam STARTA11 pieiesim kritiskāk, tad diezin vai tas izskatītos šādi. Piemēram, grūti tajā iztēloties Seļicka uzvārdu, kurš, kaut arī pirmais sasniedzis 50 spēļu robežu Leevon kreklā, šogad nav izcēlies ar labāko sniegumu. Arī Kravčenko iekļaušana ir šķietami negodīga pret citiem, jo jau savā 3. šīs sezonas spēlē viņš guva savainojumu, kas tam lika izlaist vairākus mēnešus. Taču, kā jau rakstīju, tā ir Jūsu balss un mums tā ir dārga, savukārt, kas attiecas uz manu subjektīvo vērtējumu, par to nedaudz zemāk.
Ja reiz pieskāros Kravčenko savainojumam, ir jāmin, ka atšķirībā no iepriekšējām sezonām, šogad mums bieži nācies sadzīvot ar spēlētāju traumām un slimošanu. Buls, Bulvītis, Varnovskis, Biders, Freimanis, Kravčenko, Fadeičevs, Kmetjuks, Cālītis – dažiem nācies izlaist pāris spēles, citi atkopjas joprojām. Papildus tam, jāatceras, ka ir spēlētāji, kuriem nācies izlaist spēles darba vai ģimenes apstākļu dēļ. Ja Fadeičevs un Cālītis joprojām ārstē savus savainojumus, tad ir liela iespēja, ka jau spēlē pret Riga FC dublieriem mēs laukumā redzēsim atgriežamies Kravčenko un Kmetjuku, kas neapšaubāmi būtu izcils papildinājums laukuma vidusdaļā, kur šogad, tā pat kā uzbrucēja pozīcijā, ir vislielākās problēmas. Pie savainojumiem, ir jāmin arī Dmitrijs Novgorodskis. Jau kādu laiku ir zināms, ka Dmitrija savainojums ir sen kā aiz muguras un tagad viss ir atkarīgs no paša Dmitrija, tāpēc, lūdzu, Dmitrija situācijas sakarā beidziet man uzdot jautājumu – “Kad Dima būs atpakaļ?”, jo to zina tikai viņš.
Ja atgriežamies pie mūsu Instagram aptaujas, lūk, pārējo “nomināciju” uzvarētāji pēc Jūsu domām:
lielākā vilšanās – bez konkrētības, domas ļoti dalījās
lielākais pārsteigums – Burkāns un Šteins
labākais Leevon debitants – Burkāns
labākais jaunais spēlētājs (U18) – Šteins
labākais pieredzējušais spēlētājs – Freimanis
labākais leģionārs – Hamīds Jr.
spilgtākā spēle – uzvara pret Smilteni
gaidītākā 2. apļa spēle – pret Tukumu, AFA Olaine un Rēzekni
Savu subjektīvo vērtējumu sniegšu zemāk, taču, paturpinot par mūsu atbalstītājiem, kā jau augstāk rakstīju, mēs visu darām priekš Jums, tajā pašā laikā, es aicināšu neuztvert visu kā pašsaprotamu. Vēlos atgādināt, ka Latvijas futbolā netrūkst klubi, kur atbalstītājs tiek nobīdīts uz 2. vai pat 3. lomu, protams, ja vispār tam tiek piešķirta kāda loma. Regulāri soc. tīklu ieraksti “mēs mīlam savus atbalstītājus” vai “мы любим наших болельщиков”, taču aizejot uz stadionu – Dons un visi pārējie ir kļuvuši par vēju. Tad netrūkst arī klubi/pilsētas, kur situācija ir tieši pretēja manis minētājai, jo klubi savus skatītājus uzskata par pašsaprotamiem. Proti, viņi tak nāk uz spēlēm – kāpēc mums vēl vajag iespringt? Mēs tak jau uztaisījām plakātu Molbertā un tas, ka cilvēks neatnāca uz spēli nav saistīts ar to, ka tas palika akls ieraugot mūsu plakātu, kurā iekļāvām visu iespējamo krāsu gammu. Šī tēma man tiešām ir ļoti sāpīga un varbūt pienāks laiks, kad sagrupēšos, lai to visu pārvērstu par rakstu, taču līdz tam vēlreiz aicināšu visus – neuztveriet visu kā pašsaprotamu! Mēs esam pāris fanāti, kuri daudz upurē, lai Jums piegādātu gala produktu. To pašu dara spēlētāji, izliekot visus savus spēkus laukumā. Par kvalitāti – jā, par to var diskutēt daudz un visu varam uzlabot mūžīgi, taču pats svarīgākais ir tas, ka Saldū ir ONL futbols un klubs, kam ir ambīcijas un mērķi, taču tajos trāpīt bez Jums būs nereāli. Nav noslēpums – nauda mums nav, tāpēc mums ir ļoti svarīgs katrs LIKE un SHARE, ko sniedzat mums soc. tīklos. Mums ļoti svarīgs ir katrs atbalstītājs mājas spēlē, jo pulcējot vairāk cilvēkus, mums var rasties iespēja piesaistīt finansiālu atbalstu, kas mums ļaus attīstīties. Protams, svarīgs ir arī katrs atbalstītājs izbraukuma spēlēs, jo tas sniedz enerģiju spēlētājiem un uzliek nepieciešamo atbildību, kas nav papildus jāmeklē. Taču vēlos, lai zināt, ka Jūs neesat mums pašsaprotami un visas Leevon ģimenes vārdā, es saku milzīgu paldies visiem, kuri aktīvi ierodas Saldus pilsētas stadionā un, kuri aktīvi dalās ar mūsu saturu, tādā veidā palīdz mums augt bez papildus finansiālā ieguldījuma – finansēm, kuras mums nav. Taču mums ir fanātisms un cerība! Cerība, ka arī Saldū interese par Leevon pieaugs un pārvērtīsies fanātismā, un mēs visi kopā spēsim baudīt tā maģiju!
Nedaudz novirzījos, bet, ja reiz par atbalstītājiem – esmu apkopojis apmeklētības rādītājus Latvijā.
Klubu vidējā apmeklētība
| Riga FC | 771 |
| Liepāja | 641 |
| Valmiera | 505 |
| Rēzekne | 397 |
| JFK Ventspils | 383 |
| Leevon Saldus | 282 |
| Daugavpils | 273 |
| Metta | 256 |
| RFS | 245 |
| Tukums | 229 |
| Super Nova | 216 |
| Smiltene | 197 |
| Dobele Allegro | 176 |
| Auda | 171 |
| Spartaks | 156 |
Tabulā esmu iekļāvis visus Latvijas klubus, kuru vidējā apmeklētība šajā sezonā ir spējusi konkurēt ar Optibet Virslīga klubiem. Kā redzam, bez augstākās līgas dalībniekiem, sarakstā ir 3 ONL klubi (mēs, Rēzekne, Smiltene), viens Latvijas 2. līgas klubs (JFK Ventspils) un viena Dali Dali 3. līgas pārstāve (Dobele Allegro). Šobrīd esam 6. apmeklētākais klubs Latvijā un, apzinoties to, ka esam ONL izkrišanas zonā, tas liek priecāties par mūsu atbalstītājiem, kuri galvas nav nolaiduši, vienlaicīgi liek skumt, jo apzinos, cik daudz klubi nav spējīgi vai nevēlas izmantot savu potenciālu, jo vien panākot to, ka viņu audzēkņi ierodas uz spēlēm, apmeklētāju skaits pieaugtu par simtiem. Šeit es runāju par klubiem, kuriem ir piešķirts akadēmijas statuss. Protams, starp šādu statusu saņēmējiem ir arī klubi, kuri nav spējīgi uz spēlēm savākt pat 100 apmeklētājus, kas vispār liekas nožēlojami! Virs vidēji 100 apmeklētājiem ir bijuši spējīgi savākt arī FS Jelgava (145), Karosta (122), Mārupes SC (110), Jēkabpils (137), PPK/Betsafe (152), JFC Jelgava (106), Ogre United (102) un Madona Kvarcs (101).
Vidējā apmeklētība Optibet Nākotnes līgā
| Rēzelne | 397 |
| Leevon Saldus | 261 |
| Smiltene | 197 |
| FS Jelgava | 152 |
| Skanstes SK | 96 |
| Salaspils | 88 |
| AFA Olaine | 86 |
| Grobiņa/LFS | 80 |
| Dinamo Rīga | 74 |
| JDFS Alberts | 72 |
Pirms kāda laikā, Twitter vidē bija diskusija, kas skāra vidējo apmeklētību un Krists Brutāns no Baltycki Futbol (poļu izcelsmes medijs, kurš raksta par futbolu Latvijā) vidējam apmeklējumam palūdza izvilkt arī mediānu. Toreiz gan apgalvoju, ka analīzi veikšu vēl dziļāku, diemžēl laika trūkuma dēļ to nāksies atstāt starpsezonai, taču sausā neatstāšu.
Klubu vidējā apmeklētība (mediāna)
| vid. | mediāna | |
| Liepāja | 641 | 709 |
| Valmiera | 505 | 465 |
| JFK Ventspils | 383 | 410 |
| Rēzekne | 397 | 405 |
| Riga FC | 771 | 342 |
| Metta | 256 | 257 |
| Dobele Allegro | 176 | 252 |
| Leevon Saldus | 282 | 247 |
| Tukums | 229 | 220 |
| Daugavpils | 273 | 200 |
| Smiltene | 197 | 200 |
| RFS | 245 | 185 |
| Super Nova | 216 | 170 |
| Auda | 171 | 150 |
| FS Jelgava | 152 | 145 |
| PPK/Betsafe | 152 | 144 |
| Jēkabpils | 137 | 136 |
| Karosta | 122 | 127 |
| Spartaks | 156 | 125 |
Tā kā vismazāk apmeklētākajam klubam Optibet Virslīgā – Jūrmalas Spartakam, mediāna ir vēl zemāka kā vidējais apmeklējums, sarakstu papildina veseli 4 klubi – Karosta, Jēkabpils, FS Jelgava un jaundibinātais karaļa padotais – PPK/Betsafe. Mediānas sakarā noteikti jāmin lielās izmaiņas, kas skar Riga FC apmeklējumu. Tas saistās ar Rīgas derbiju Skonto stadionā, kuru šogad apmeklēja 4258 cilvēki. Vēl vidējo ciparu stipri paceļ Riga FC mājas spēle pret Valmieru, kuru klātienē vēroja 1951 cilvēki. Bez šīm divām spēlēm, vidējais Riga FC apmeklējums būtu bijis 304. Protams, ir jāmin, ka teju visiem klubiem ir bijušas spēles, bez kurām vidējais apmeklējums būtu krietni zemāk, taču dažiem klubiem tas būtu gluži otrādi. Tā, piemēram, vēlos izcelt Dobeli Allegro, kura pēc mediānas topa apsteidz arī mūs un ir 7. apmeklētākais klubs Latvijā, kaut arī spēlē Dali Dali 3. līgā. Dobeles vidējo rādītāju pabojā spēle pret Dienvidkurzemes FK, kur skatītāju skaits ir norādīts 20, kas liek domāt, ka ir pieļauta kāda kļūda. Katrā ziņā, uz doto brīdi vēlētos redzēt minētos klubus spēlējam vismaz ONL, lai braucot uz izbraukuma spēlēm, tribīnēs varētu redzēt cilvēkus, nevis salmus, kas veļas pa gaisu. Taču tagad pie augstāk minētā vērtējuma un, kā jau rakstīju, tas ir subjektīvs un es ļoti ceru, ka komanda, nākamreiz ieraugot mani, nenomētās ar akmeņiem!
Sākotnēji vēlējos novērtēt katru laukumā izgājušo spēlētāju, bet šoreiz laiks ir mans ienaidnieks un tā pat kā sīkāku analīzi, kas attiecas uz apmeklējumu, arī šo es būšu spiests atstāt vēlā rudens/ziemas vakariem. Lūk, mans simboliskais STARTA11:
| Ikstens (10 spēles, 3 sausās) | ||||
| Biders (9 spēles) | Bulvītis (10 spēles) | Buls (5 spēles) | Deaks © (9 spēles) | |
| Burkāns (5 spēles, 2+1) | Kmetjuks (5 spēles) | Šteins (13 spēles, 1+1) | Fridlanders (12 spēles) | Geraskins (10 spēles, 2+3) |
| Hamīds Jr. (11 spēles, 3+0) |
Kaut arī rakstīju, ka sīkāku vērtējumu tagad nesniegšu, man jebkurā gadījumā ir jāargumentē sava izvēle, tāpēc par katru manu izvēli īsumā:
Kaspars Ikstens
Kaut arī sezonas sākums pieredzējušajam Ikstenam nebija veiksmīgs – pirmajās 5 spēlēs ar Kasparu vārtos tika ielaisti 14(!) vārti, turpinājums izvērtās daudz veiksmīgāks. Protams, šeit varam runāt arī par pretinieku kvalitāti, bet fakts paliek fakts – nākamās 5 spēlēs ar Ikstenu vārtos netika piedzīvots neviens zaudējums (2 uzvaras, 3 neizšķirti) un tika ielaistas tikai(!) divas bumbas, pie tam vienu reizi Deakam to raidot savos vārtos, bet otru reizi pretinieks realizēja 11 metru soda sitienu. Lēmumu par labu Ikstenam palīdzēja pieņemt arī viņa konkurenta (par vietu sastāvā) sniegums – Grablovskis 3 spēlēs ielaidis 10 vārtus.
Oskars Deaks
Tiešraižu laikā, jau vairākas reizes esmu teicis, ka Deaks ir ONL TOP līmeņa malējais aizsargs, kurš, manuprāt, izskatītos solīdi arī Optibet Virslīga lejas gala komandu sastāvā. Protams, arī Deaks šosezon nav bijis ideāls, taču kopumā, viņa vieta simboliskajā STARTA11 jautājumus neprasa – mūsu kapteinis, ar kuru sastāvā spēlējam daudz pārliecinošāk nekā bez viņa.
Nauris Bulvītis
Vēl viens spēlētājs, kura atrašanās simboliskajā STARTA11 jautājumus neprasa. Pieredzējušais Bulvītis regulāri apliecina savu meistarību un spēlēs, kurās Nauris nevarēja palīdzēt, bija jūtams viņa trūkums. Lieliski pilda arī mentora lomu komandā, regulāri pamācot jaunos aizsargus par pozīcijas izvēli. Lai gan šajā sezonā vārtus vēl nav guvis, vēlos domāt, ka mūsu centra aizsargs vēl pagūs iepriecināt mūsu atbalstītājus!
Kristers Buls
Buls varētu būt spēlētājs, kura atrašanās simboliskajā STARTA11 raisa visvairāk jautājumu. Bez viņa un Naura kā centra aizsargs vēl ir spēlējis Lērme, Varnovskis, Slobodskijs un Biders. Taču Lērme izvēlējās komandu pamest + viņa sniegums nedeva pilnīgu pārliecību, Varnovskis līdz galam nav spējis demonstrēt stabilu sniegumu, bet Bideru izvēlējos norādīt kā malējo aizsargu. Bez pieminētajiem spēlētājiem, kā centra aizsargs tika izmēģināts arī Slobodskijs un, lai arī šajā pozīcijā, manuprāt, viņš izskatījās labāk kā balstā, jaunais ukraiņu spēlētājs nebija līmenim atbilstošs. Protams, arī Buls nav rādījis TOP līmeni, taču 18 gadus jaunais debitants, sezonu iesākot 3. līgā pie dublieriem, sevi ir pierādījis kā spēlētāju, kuram nākotnē ir visas iespējas kļūt par stabilu Saldus futbola vērtību. Bulam par labu nāk arī fakts, ka viņa kolēģis, centra aizsarga pozīcijā – Bulvītis, ir labi izteicies par jauno censoni, norādot viņa darba ētiku laukumā un vēlmi ieklausīties un mācīties no spēles uz spēli. Cerams, ka Bula iekļaušana simboliskajā STARTA11 dos viņam papildus motivāciju un pēc sezonas vairs nevienam nebūs šaubas, ka Buls ir pelnījis te atrasties.
Mārtiņš Biders
Varu droši apgalvot, ka Biders pēdējā gada laikā ir kļuvis par nobriedušu pamatsastāva spēlētāju. Neapšaubāms pilsētas patriots, kurš laukumā atdod visu, darot to ar visu sirdi. Šogad Biders spēlējis gan kā centrs, gan kā malējais aizsargs un darījis to sekmīgi abās pozīcijās. Neesmu gan jautājis pašam BIderam, kur tas labāk jūtās, bet gribu domāt, ka pats svarīgākais viņam ir palīdzēt savai komandai. Jā, šīs sezonas laikā esam piedzīvojuši brīžus, kad Biders nenospēlē līdz galam vai līdz galam nenotic sev, kā dēļ nākas ielaist vārtus vai gluži otrādāk – mēs tos negūstam, taču noteikti varam teikt, ka savu vietu simboliskajā STARTA11 pēc nospēlētas pirmās puses viņš ir nopelnījis. Bula norādīšana STARTA11 kā centra aizsargu un Bideru ieliekot kā malējo, no STARTA11 izgrūž divus citus mūsu malējos aizsargus – Ozolu un Fridlanderu, taču Ozols, lai gan otrs bagātākais spēlētājs, aizvadīto spēļu ziņā, šogad nav spēlējis regulāri un tas ir manāms viņa sniegumā, savukārt, Fridlanders pārāk bieži ir pieļāvis kļūdas, no kurām komandai nākas atgūties, tāpēc mana STARTA11 aizsardzības līnijas izvēle ir šāda.
Andrs Šteins
Jau 20. gada sezonā Šteins lika runāt par sevi, pērnās sezonas laikā turpinot progresēt, taču šogad sevi ir pieteicis kā stabilu pamatsastāva spēlētāju. Jaunais Ozols vai Jaunais Lazdiņš, lai gan gribas domāt, ka Andris kļūs par Saldus futbola vērtību, lai pēc gadiem kādu jauno censoni mēs varētu saukt par Jauno Šteinu. Protams, arī Šteina sniegumam mēs varam piekasīties, taču kopumā man ir bauda vērot Šteina cīņassparu un liels prieks, ka spēlē pret Salaspili, 18 gadus jaunais spēlētājs, arī atzīmējās ar saviem pirmajiem vārtiem Leevon sastāvā, pirms tam arī vienu reizi rezultatīvi piespēlējot.
Ēriks Fridlanders
Kā jau minēju, centra pussarga pozīcija ir viena no tām lietām, kas šogad mums ir sagādājušas lielākās galvas sāpes. To nenoliedz arī Māris Landmanis, kurš vairākkārtīgi ir norādījis uz problēmām tieši šajā pozīcijā un turpina meklēt papildspēkus. Mūsu atbalstītāji šeit gan norādīja Kravčenko un arī es viņu šeit gribētu pievienot, taču izkrišana no ierindas jau pašā sezonas sākumā, pietam brīdi, kad bija aizvadītas, maigi sakot, 2.5 neizteiksmīgas spēles, padara sarežģītu Kravčenko ielikšanu simboliskajā STARTA11. Fridlanders gan vairāk spēlējis kā malējais pussargs, bet, ja jāmeklē kāds cits Kravčenko vietā, tad, lai piedod man komanda(!), izvēlos mazāko ļaunumu. Līdz sezonas beigām gan Ērikam būs ko iespringt, lai viņa vārds parādītos sezonas STARTA11, jo, kā jau rakstīju, tiek plānota Kravčenko atgriešanās un, visdrīzāk, pēc sezonas šeit redzēsim Kristofera vārdu.
Anrijs Tomass Kmetjuks
Vēl viens spēlētājs, kurš savainojuma dēļ ir spēlējis maz, bet arī Kmetjuks ir apliecinājis, ka par spīti vecumam (šogad kļuva par visu laiku jaunāko Leevon spēlētāju, debitējot 15 gadu 1 mēneša un 30 dienu vecumā) ir gatavs spēlēt veču futbolu. Ja Kmetjukam izdosies palikt veselam, domājams, ka viņš varētu kļūt par vienu no līderiem atlikušajā sezonas daļā. Ceru, ka iekļaušana simboliskajā STARTA11 viņam dos papildus motivāciju to izdarīt!
Viktors Geraskins
Kā jau rakstīju, Geraskins ir pametis Leevon, bet viņa paveiktais pēdējā gada laikā, kuru tas pavadīja Saldū, spilgti atspoguļojas statistikā. Kas attiecas uz šo ONL sezonu, arī šeit viņa rādītāji ir labākie klubā – 2 vārti, 3 rezultatīvas piespēles. Tehnisks un gudrs spēlētājs, kurš mums noteikti pietrūks turpmākajā cīņā par vietas saglabāšanu. Viņa atrašanās simboliskajā STARTA11 nav sīkāk apspriežama.
Ralfs Burkāns
Augstāk jau rakstīju par Santos Jr. pievienošanos. Taču, kamēr paies laiks līdz Adebayo atklimatizēsies Eiropas futbolā un iejutīsies komandas spēlē, Ralfam tas neko neprasīja. Kā jau rakstīju augstāk, Burkāns jau no pirmās spēles pierādīja, ka Landmanis nav nošāvis greizi ar skriešanu pakaļ īres līgumam ar FS Jelgava. Personīgi, atliek vien nobrīnīties, ka Burkāns nebija FS Jelgava ONL pieteikumā, bet no otras puses – labi, ka tā! Ja par citiem konkurentiem uz vietu simboliskajā STARTA11, tad Cālītim dosim vēl laiku nobriest, bet Muižniekam tagad priekšā uzdevums sevi apliecināt uzbrucēja lomā, lai sezonas beigās no simboliskā STARTA11 izgrūstu Hamīdu Jr.. Protams, kā komandas spēlētājam, šaubos, ka Muižnieks uz to koncentrēsies.
Hamīds Jr.
Manuprāt, vienīgais spēlētājs, kurš šeit nonācis bez konkurences, tajā pašā laikā, ir pamatoti iekļauts simboliskajā STARTA11. Manī tik tiešām ir milzu bažas, vai kāds spēs aizvietot Hamīdu šajā sezonā, taču no visas sirds ceru, ka Muižniekam, Ukutam vai Beņislavskim izdosies salauzt šos uzskatus!
Kas attiecas uz pārējām nominācijām, tur nejaukšos iekšā un atstāšu visu kā ir. T.i. kā lēmāt Jūs, dārgie atbalstītāji. Vien piebildīšu, ka arī es ar nepacietību gaidīšu otrā apļa svarīgākās spēles pret AFA Olaine, Tukums 2000 dublieriem un Rēzekni, kā arī pret Smilteni un visiem pārējiem, kuri dos mums iespēju viņus apsteigt turnīra tabulā. Protams, lieki piebilst, ka svarīga būs katra spēle, jo izšķirošs var būt katrs punkts arī pret turnīra augšējā gala komandām.
Tiekamies Saldus pilsētas stadionā un izbraukumos! Protams, neaizmirstam – #EsmuParSaldu un Tu?
Informāciju sagatavoja:
Edgars Andersons